Kāpēc sagatavošanās karam ir svarīga mieram

Kara beigas Ukrainā joprojām nav redzamas, un eksperti visā pasaulē kļūst piesardzīgāki ar prognozēm, daļēji tāpēc, ka Krievijas stratēģija pirmajos divpadsmit kara mēnešos radīja daudz jautājumu un turpina to darīt arī šodien, daļēji tāpēc, ka neviens vēl nav pārliecināts, kā situācija Izraēlā un Gazā turpināsies un ietekmēs Ukrainas cīņu par brīvību un mieru. Kāpēc Krievija jau vairāk nekā pusotru gadu nav izmantojusi savu pārākumu gaisa telpā? Kāda ir Putina stratēģija, ja viņš drīz nevarēs iegūt jaunas teritorijas? Un vai Izraēlas un „Hamās” karš sniegs labumu Krievijai, jo Ukrainai trūkst starptautiskā atbalsta un pieaug gāzes cenas? „Lai analizētu konfliktu, vienmēr ir jāielūkojas pagātnē. Piemēram, Otrajā pasaules karā Normandijā gaisa spēki bija ļoti svarīgi. Tāpat arī Irākas karā, kad ASV dažu stundu laikā ieguva gaisa telpas kontroli un pēc tam uzvarēja visos uzbrukumos,” skaidro Frēdriks Hasels. Jau tagad ir skaidrs, ka Krievija nākotnē būs citāds ienaidnieks, kuram Rietumiem ir jāsagatavojas: „Pirms aukstā kara Krievija bija lielvalsts. Pēc aukstā kara Krievija bija ļoti spēcīga, vismaz reģionālā līmenī, un tai bija arī milzīgs masu iznīcināšanas ieroču (MII) arsenāls. Tagad Krievija kļūst par noziedzīgu valsti ar MII un kiberspējām. Un papildus tam tās izvērstā okupācija tagad varētu gūt labumu no situācijas Tuvajos Austrumos.” 

Tas, vai karā uzvarēs Krievija vai Ukraina, katrā ziņā ir atkarīgs no tai noteiktajiem parametriem. Tādi eksperti kā Frēdriks Hasels uzskata, ka visas Ukrainas iekarošana nav reāla. Tomēr ir iespējama pastāvīga teritorijas ieņemšana, neraugoties uz ļoti augsto cenu, proti, lielu upuru skaitu. „Ir vēstīts, ka Krievija jau pārdod kartes ar jaunām valsts robežām.” Vai Ukraina ilgtermiņā spēs pretoties Krievijai, rādīs laiks. Starptautisko atbalstītāju atbalsts Ukrainai joprojām būs ļoti svarīgs. „Jo ilgāku laiku tas prasīs, jo grūtāk tas būs Volodimiram Zelenskim.”

Vai karš stiprina NATO un ES?

Rietumus pārsteidza Krievijas uzsāktais agresīvais karš. „Tas ir noticis par spīti tam, ka Austrumeiropas valstis bija brīdinājušas par Putina brutalitāti un nežēlību. Vācija, Francija, Zviedrija, Dānija un pat Spānija citu valstu starpā ignorēja šos signālus. Tās līdz pašām beigām domāja, ka Krieviju izdosies integrēt mūsu Rietumu sociālajā modelī,” skaidro Hasels. Krievijas veiktā Krimas aneksija jau 2014. gadā radīja šaubas par valstu suverenitāti un teritoriālo integritāti. Līdz ar konflikta eskalāciju 2022. gadā, ir pieaugušas bailes par līdzīgiem konfliktiem citās Eiropas vai pasaules daļās – vēl jo vairāk tagad, pēc nesen notikušā „Hamās” terorakta. Ja starptautiskā sabiedrība nespēj aizsargāt valstis un agresoriem dot skaidru signālu, haoss ir neizbēgams. 

Ir vispārzināms, ka tikai visas kopā ASV, NATO un ES pēdējo mēnešu laikā ir spējušas palielināt spiedienu uz Krieviju. Tāpēc alianšu nozīme pieaug. Karš ir veicinājis līdz šim neeksistējošu militāro sadarbību starptautiskā līmenī un NATO nostiprināšanos. Somija aliansei pievienojās 2023. gada aprīlī, tai pieteicās arī Zviedrija, un Vācija ir lielā mērā palielinājusi savu budžetu ieročiem. „Tā kā Somija ir kaimiņvalsts un Zviedrija kalpo kā ideāla loģistikas bāze, NATO ir jaunas iespējas reāli aizsargāt un aizstāvēt Baltijas valstis tradicionālā izpratnē.” Tas ir pavērsiens, ko Vladimirs Putins nebija paredzējis.

Bez ieroču un munīcijas piegādes no ES, ASV un NATO dalībvalstīm līdzšinējā situācija Ukrainā, iespējams, izskatītos citādi. „Tas ir skumji, bet tā ir patiesība. Acīmredzot bija vajadzīgs karš, lai pamodinātu Eiropu un stiprinātu starptautisko sabiedrību,” saka Frēdriks Hasels, Saab vecākais padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos. ES vēlreiz apzinās, cik svarīga ir kopējā ārpolitika un ka tā nevar atļauties atstāt novārtā aizsardzības un bruņojuma politiku. Eiropas Parlamenta deputāti ir aicinājuši ES izmantot ES līguma noteikumus, kas ļauj Eiropadomei pieņemt noteiktus lēmumus bez militārām sekām, izmantojot kvalificētu balsu vairākumu, nevis vienprātīgi, jo īpaši tos lēmumus, kas attiecas uz sankcijām un cilvēktiesībām. Turklāt ES iestādes ir aicinātas ierosināt priekšlikumus par to, kā panākt un nodrošināt pašas ES pastāvīgo vietu visos daudzpusējos forumos, tostarp ANO Drošības padomē.

Aizsardzība bez ieročiem nestrādā

Jo īpaši NATO saskaras ar sarežģītu uzdevumu pārliecināt savas dalībvalstis nākamajos gados palielināt savus aizsardzības budžetus savu militāro spēju stiprināšanai. Situācija Tuvajos Austrumos pēc Ukrainas būs ļoti spēcīgs arguments, jo tas ir vienīgais veids, kā reaģēt uz draudiem un nodrošināt uzticamu atturēšanu. Protams, līgums paredz, ka NATO dalībvalstīm ir jāspēj aizstāvēt ne tikai sevi, bet arī citas dalībvalstis. Hasels norāda, ka šī mērķa sasniegšana varētu būt izaicinājums, jo galu galā līdz šim galvenā uzmanība tika pievērsta pētniecībai un izstrādei: „Šobrīd dažās jomās redzam vājās vietas. ES un NATO būs jāapspriež, kā nodrošināt ražošanas jaudu nākotnē, miera laikā, lai tās būtu gatavas jebkuriem konfliktiem vārda tiešākajā nozīmē.”

Viņš norāda, ka ir jāveicina arī sistēmu savietojamība. Ukraina to labi pierāda, jo ieroči un munīcija nāk no dažādām valstīm un dažādiem ražotājiem. „Jauni sadarbības veidi, kas veido saiknes starp valstīm un nozarēm, ir nākotne. Esmu pārliecināts, ka tas mūs padarīs stiprākus.” Saab sistēmu daudzpusība un spēja nepārtraukti izstrādāt un pielāgot sistēmas vienmēr ir bijuši nozīmīgi attīstības balsti. Neraugoties uz šobrīd notiekošajiem traģiskajiem kariem, Frēdriks Hasels uzskata, ka pieaugošais dialogs un apmaiņa nozarē ir pozitīva attīstība. Ātrumam ir liela nozīme katrā konfliktā. Ukrainas gadījumā tas iegūst citu perspektīvu, jo piegādātās ieroču sistēmas ukraiņiem daļēji nav zināmas un nav laika plaša mēroga apmācībām un izglītošanai. „Es ļoti cienu un augsti vērtēju karotājus Ukrainā. Viņiem izdodas efektīvi izmantot un apkopt ieročus, no kuriem daži viņiem iepriekš nebija zināmi, un ar labi pārdomātu loģistiku viņi panāk lielu ietekmi. Reti kura tauta ir izrādījusi tik lielu apņēmību aizstāvēt sevi un savu valsti, pat nevairoties no brutāliem uzbrukumiem.”

Bezpilota droni un prettanku ieroči gūst panākumus

Kaujas Ukrainā galvenokārt notiek ar tradicionālajiem ieročiem, taču ik pa laikam notiek arī kiberuzbrukumi. Pirmo reizi bezpilota transportlīdzekļi un droni tiek izmantoti ar lieliem panākumiem abās pusēs. Lēti mini droni arī ir kļuvuši par svarīgu ieroci karā, neskatoties uz to zemo trieciena jaudu. Prettanku ieroči, īpaši Saab nākamās paaudzes vieglo prettanku ieroča modelis NLAW (Next Generation Light Anti-Tank Weapon), Ukrainas karā ir izrādījušies īpaši efektīvi. Lielbritānijas Bruņotie spēki, kas Ukrainai ir piegādājuši tūkstošiem šo ieroču, jau ir veikuši jaunu liela apmēra NLAW pasūtījumu. Turklāt ASV valdība ir paziņojusi par nodomu šogad Ukrainai piegādāt no zemes palaistu maza diametra bumbu GLSDB (Ground Launched Small Diameter Bomb). Šī sistēma tiek izstrādāta kopš 2014. gada, un Saab pie tās strādā kopā ar Boeing. Sistēmu var izmantot jebkuros laikapstākļos. Kaujas galviņai ir mazi, salokāmi spārni, kas ļauj tai nolidot vairāk nekā 100 kilometrus pēc palaišanas no lidmašīnas (līdz 150 kilometriem no zemes) un trāpīt mērķos, kuru diametrs ir tikai viens metrs. Sistēma varētu ļaut Ukrainai trāpīt vērtīgiem militāriem mērķiem, kas iepriekš nebija sasniedzami, un palīdzēt Ukrainai turpināt pretuzbrukumus, izjaucot Krievijas atkāpšanās zonas.

Pēc Lielbritānijas izlūkdienestu domām, Saab ieroči līdz šim bijuši efektīvi cīņā pret Krieviju. Atbildot uz šo jautājumu 21. Berlīnes drošības konferencē 2022. gada beigās, Saab valdes priekšsēdētājs Mikaels Johansons sacīja: „Es neesmu pārsteigts, to dzirdot. Protams, ir traģiski, ka mūsu ieroči vispār ir jāizmanto. Bet, ja ir situācijas, kad tās ir nepieciešamas, tad tām arī jābūt efektīvām un jākalpo savam mērķim. Mēs savas prasības nemazināsim.”

Ukraina kā labais paraugs?

Kopš Ukrainas kara sākuma plašsaziņas līdzekļi klusē par citām pasaules problēmām, piemēram, par briestošo konfliktu starp Ķīnu un Taivānu. Šeit tomēr Ukraina varētu būt labais paraugs vairākos aspektos. Ukraina, iespējams, spēs ietekmēt konfliktā iesaistītās puses un atbalstītājus. „Piemēram, ja notiktu eskalācija ar Ķīnu, ASV sagaidītu atbalstu no Eiropas, ņemot vērā tās palīdzību Ukrainai,” Hasels paskaidro. 

Bet viņš iesaka citus konfliktus pārāk daudz nesalīdzināt, jo: „Cīņa ar Krieviju Ukrainā ļoti atšķiras no cīņas ar Ķīnu. Kamēr Ukrainā galvenā uzmanība tiek pievērsta kaujām uz sauszemes, iespējamā eskalācijas gadījumā starp Ķīnu un Taivānu lielāka uzmanība tiktu pievērsta gaisa un jūras spēkiem. Turklāt Ķīna ir augsto tehnoloģiju lielvalsts un, iespējams, attiecībā uz tehnoloģijām dažās jomās ir pārāka par Rietumiem.” Drīzāk būtu jāizmanto starptautiskās sabiedrības spēks, lai nosūtītu skaidru signālu Ķīnai. „Jebkurā gadījumā Taivānai Ukrainas tautas pretestība varētu kalpot par paraugu, lai tā kļūtu vēl pašpārliecinātāka un vēl vairāk nekā iepriekš paļautos uz saviem sabiedrotajiem, lai atturētu Ķīnu.” Hasels gan nevēlas paļauties uz to, vai arī Ķīna gūs mācību no kara un sapratīs, ka ar militāru spēku pārņemt valsti nav tik vienkārši, pat ja sava valsts šķiet spēcīgāka.

Miers nav bezmaksas

Notiekošais karš Ukrainā un nesenais konflikts Izraēlā ir licis mums saprast, ka mieru nevar uzskatīt par pašsaprotamu un valstīm ir jāgatavojas iespējamam karam, lai tās spētu sevi aizstāvēt. Ukrainas karš parāda, ka vājā militārā aizsardzība ir stimuls agresoriem. Mazākām un vājākām valstīm ir īpaši svarīgi, lai tām būtu pietiekamas aizsardzības spējas, lai tās varētu aizsargāties pret iespējamiem uzbrukumiem. „Austrumeiropas valstis atbrīvojas no visiem padomju krājumiem, kas tām nākamajos gados būs jāaizstāj ar moderniem Rietumu ieročiem. Un arī Krievija sapratīs, ka tai vairs nav savu veco spēku, kas ļāva uzvarēt nacistus Otrajā pasaules karā. Tā mainīs savu karadarbības veidu, un arī Rietumiem tam ir jāsagatavojas,” secina Frēdriks Hasels, Saab vecākais padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos.